Pasaules zīdīšanas nedēļā Bērnu slimnīcas speciālisti uzsver mātes piena nozīmi jaundzimušo aprūpē

Katrs desmitais bērns pasaulē piedzimst priekšlaikus

 

Pirmās 28 dienas pēc dzimšanas jeb neonatālais periods ir sarežģīts adaptācijas laiks, kad jaundzimušais pielāgojas patstāvīgai dzīvei. Tas nav vienkārši, tāpēc zīdīšana – gan kā iespēja saņemt atbilstošāko uzturu, gan kā emocionāls atbalsts – jaundzimušajam ir ļoti nozīmīga. Īpaši svarīgi tas ir, ja bērns piedzimst priekšlaikus – tad adaptācija ir atšķirīga.

 

Pasaulē līdz 10 % bērnu piedzimst priekšlaikus, savukārt Latvijā pēdējos gados priekšlaikus dzimušo bērnu īpatsvars ir mazāks – līdz 6 %. Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas klīnikā ārstējas bērni, kuri dzimuši dažādā gestācijas vecumā, arī dziļi priekšlaikus dzimuši bērni. Jo agrāk bērns piedzimis, jo ilgāks laiks jāpavada slimnīcā – sākumā Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, bet, stāvoklim stabilizējoties, bērns tiek pārvests uz Jaundzimušo aprūpes nodaļu.

 

“Mātes piens jaundzimušajiem ir neaizvietojams. Tas ir uzturs, kas ir individuāli pielāgots katra bērna vajadzībām un mainās pat vienas diennakts laikā. Zīdīšana vai ēdināšana ar savu pienu palīdz veidot tuvas emocionālas attiecības un piesaisti starp māti un bērnu, kā arī jaunajai māmiņai sniedz gandarījuma izjūtu. Tāpēc arī tad, ja bērns dzimis priekšlaikus, būtiski ir atrast veidu, kā mamma var ēdināt jaundzimušo ar savu pienu. Bērnu slimnīcas jaundzimušo aprūpes nodaļās tam pievēršam lielu uzmanību, sniedzot mammām visu nepieciešamo atbalstu,” stāsta Valda Krūmiņa, Bērnu slimnīcas pediatre un zīdīšanas konsultante.

 

Ceļš no inkubatora līdz krūtij

 

Bērnu slimnīcā 2025. gadā nonāca 308 priekšlaikus dzimuši bērni, šajā gadā pirmajos septiņos mēnešos – 180. Daļai priekšlaikus dzimušo bērnu zīdīšanu nav iespējams uzsākt uzreiz pēc dzemdībām.

 

“Ārstam ir jānovērtē jaundzimušā briedums – vai viņš spēj koordinēt elpošanu, zīšanu un rīšanu. Šīs spējas attīstās pakāpeniski no 32. līdz 36. gestācijas nedēļai, pilnību sasniedzot no 36. līdz 38. gestācijas nedēļai. Jāņem vērā bērna veselības stāvoklis un individuālā attīstība. Ja jaundzimušais vēl nespēj pats koordinēt elpošanas, zīšanas un rīšanas procesu, viņu ar mātes vai donoru pienu ēdina caur zondi.

 

Vienlaikus ar jaundzimušo strādā arī audiologopēds, izmantojot dažādus vingrinājumus, lai veicinātu koordinācijas attīstību. Ja bērns dzimis dziļi priekšlaikus un ir nepieciešama katra pilīte mammas piena, jaundzimušais tiek pielikts pie krūts, kaut arī aktīvi nezīž. Viņš pieskaras krūtij, palaiza to ar mēlīti, saņemot vērtīgos piena pilienus, un vienlaikus pakāpeniski sāk apgūt zīšanas prasmes, iepazīst mammas balsi, sajūt siltumu un paskatās mammai acīs. Šis brīdis ir ļoti nozīmīgs. Var tikai apbrīnot, kā abi – gan bērns, gan mamma – cenšas. Ir situācijas, kad bērnam neizdodas pareizi satvert krūtsgalu un daļu areolas, lai varētu veiksmīgi zīst, jo viņš vēl nevar tik plaši atvērt mutīti. Tad var izmantot īpašu papildu ēdināšanas sistēmu (SNS) vai krūtsgala uzgali, šļircīti, kausiņu. Taču, līdzko tas iespējams, tiek veicināta priekšlaikus dzimušā bērniņa zīdīšana,” skaidro Valda Krūmiņa.

 

Mātes piena banka

 

Mātes piena veidošanos nosaka hormons prolaktīns, bet, lai piens izdalītos, būtisks ir hormons oksitocīns. Dabiska ir zīdīšana pēc bērna pieprasījuma, kā arī cieša saskare starp mammu un bērnu. Taču, ja bērns ir piedzimis priekšlaikus, zīdīšana var būt nesekmīga un piena veidošanās – nepietiekama. Esot kopā ar bērnu, mamma pakāpeniski apgūst bērna aprūpi, arī laktācija uzlabojas. Tāpēc Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ir būtiski, lai mamma varētu būt pie bērna visu laiku, arī tad, ja bērns ir pieslēgts elpošanas atbalsta aparātiem un monitoriem.

 

Pēc Bērnu slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas rekonstrukcijas, kas noslēgsies šajā rudenī, palātas būs iekārtotas tā, lai mamma un bērns visu laiku varētu būt kopā.

 

“Priekšlaicīgas dzemdības var radīt milzu spriedzi. Mammas satraukums par bērna veselības stāvokli, atrodoties Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, iespēja tikai īslaicīgi ņemt bērnu rokās un turēt klāt pie sevis, nedrošība, bailes no dažādām sistēmām un vadiem, kas ir ap bērnu, neveicina piena izdalīšanos. Mammai nepieciešams atbalsts, ko var sniegt ģimene, nodaļas personāls un psihologs, taču arī tas ne vienmēr ir pietiekami,” atzīst Elza Salputra, Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja.

 

Gadījumos, kad pietrūkst mammas piena, Bērnu slimnīcā jaundzimušajiem tiek nodrošināts piens no Mātes piena bankas.

 

“Šobrīd Mātes piena banka aicina pieteikties jaunas donores – māmiņas, kurām piena pietiek savam mazulim un paliek pāri. Svarīgi, lai ģimene dzīvo Rīgā vai tās tuvumā un donore apzinās, cik svarīgs ir šis ziedojums,” stāsta Jevgenija Rudzīte, Bērnu slimnīcas neonatoloģe, Mātes piena bankas vadītāja.

 

Kopš Mātes piena bankas dibināšanas donoru pienu saņēmuši 165 jaundzimušie. Bērnu slimnīcas neonatologi pateicas 135 donorēm, kuras saziedojušas gandrīz 700 litru piena.

 

Vairāk informācijas un pieteikuma anketa šeit: bkus.lv/lv/mates-piena-banka

 

Atbalsts turpinās arī pēc izrakstīšanas

 

Kad priekšlaikus dzimušais bērns ir sasniedzis vismaz 2 kg svaru, spēj patstāvīgi ēst un viņa veselības stāvoklis ir labs, viņš dodas mājās. Taču atbalstu bērna turpmākajā zīdīšanā var saņemt arī pēc izrakstīšanas no stacionāra. Bērnu slimnīcas Ambulatorajā veselības centrā pediatre un zīdīšanas konsultante Valda Krūmiņa sniedz valsts apmaksātas stundu garas konsultācijas. Uz konsultācijām var pieteikties gan pēc neonatologa nosūtījuma, gan patstāvīgi. Ģimenēm, kuras nedzīvo Rīgas tuvumā, zīdīšanas konsultanti ir pieejami visos Latvijas reģionos.

 

*Pasaules zīdīšanas nedēļa ik gadu no 1. līdz 7. augustam tiek atzīmēta vairāk nekā 120 valstīs, atgādinot par zīdīšanas ieguvumiem mātei un bērnam un nepieciešamību pēc atbalsta sistēmas, kas šo procesu padara iespējamu arī tad, kad jaunajai māmiņai šķiet, ka viņai nekas neizdosies.