Starpposms – 2024. gads skaitļos un ceļš uz atjaunoto Bērnu slimnīcas stratēģiju. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Valta Ābola viedoklis
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu[1] – gandrīz piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, bērnu skaits ir samazinājies par 5 tūkstošiem. Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 1,1 %. Dzimstība Latvijā 2025. gadā turpina samazināties – Latvijā jau četrus mēnešus pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits nesasniedz 1000, turpinot dzimstības samazināšanos.[2]
No demogrāfijas viedokļa šie dati nav valsts ilgtspēju atbalstoši. Vienlaikus jāpiekrīt piekrītu Labklājības ministrijas ziņojumā minētajam par demogrāfiskās politikas attīstību[3] , kur eksperti, zinātnieki un NVO secinājuši, ka pasākumi, kas vērsti tikai uz dzimstības veicināšanu, neglābs demogrāfisko situāciju Latvijā. Tai ir jābūt “visaptverošai pieejai ar motivējošu un drošu vidi cilvēkiem savu dzīves mērķu realizēšanai”.
Šajā ziņojumā ir vairāki uzdevumi, par kuriem ikdienā atbildību uzņemas arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (Bērnu slimnīca), ņemot vērā mums uzticēto un misijā integrēto atbildību – ārstēt, aprūpēt, mācīt un iedvesmot, lai mūsu bērniem būtu veselīgāka un iespējami pilnvērtīgāka dzīve. Eksperti norāda, ka starp steidzamajiem pasākumiem, kā mājokļa jautājumi, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, pasākumi ģimenes kā vērtības stiprināšanai un citiem, arī bērna veselības aprūpes pieejamībai ir būtiska loma (tai skaitā priekšlaicīgas mirstības mazināšanai).
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu[1] – gandrīz piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, bērnu skaits ir samazinājies par 5 tūkstošiem. Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 1,1 %. Dzimstība Latvijā 2025. gadā turpina samazināties – Latvijā jau četrus mēnešus pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits nesasniedz 1000, turpinot dzimstības samazināšanos.[2]
No demogrāfijas viedokļa šie dati nav valsts ilgtspēju atbalstoši. Vienlaikus jāpiekrīt piekrītu Labklājības ministrijas ziņojumā minētajam par demogrāfiskās politikas attīstību[3] , kur eksperti, zinātnieki un NVO secinājuši, ka pasākumi, kas vērsti tikai uz dzimstības veicināšanu, neglābs demogrāfisko situāciju Latvijā. Tai ir jābūt “visaptverošai pieejai ar motivējošu un drošu vidi cilvēkiem savu dzīves mērķu realizēšanai”.
Šajā ziņojumā ir vairāki uzdevumi, par kuriem ikdienā atbildību uzņemas arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (Bērnu slimnīca), ņemot vērā mums uzticēto un misijā integrēto atbildību – ārstēt, aprūpēt, mācīt un iedvesmot, lai mūsu bērniem būtu veselīgāka un iespējami pilnvērtīgāka dzīve. Eksperti norāda, ka starp steidzamajiem pasākumiem, kā mājokļa jautājumi, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, pasākumi ģimenes kā vērtības stiprināšanai un citiem, arī bērna veselības aprūpes pieejamībai ir būtiska loma (tai skaitā priekšlaicīgas mirstības mazināšanai).
2024. gads Bērnu slimnīcas komandai bija simbolisks ne tikai nozīmīgās – 125. dzimšanas dienas – jubilejas dēļ, bet arī nozīmīgu infrastruktūras uzlabošanas darbu pabeigšanas dēļ, kas bija daļa no 2020.-2025. gada vidējā termiņa stratēģijas. Bet jebkurai infrastruktūrai ir jākalpo bērniem, tāpēc tālāk minēšu datus, kas parāda Bērnu slimnīcas atbalstu bērnu un jauniešu veselības nodrošināšanā. Šo datu analīze palīdz izprast nākotnes riskus un izaicinājumus bērnu veselības aprūpes jomā.
Pieaudzis pieprasījums pēc pakalpojumiem
Bērnu slimnīcas unikālo pacientu skaits piecu gadu laikā pieaudzis par 28% (līdz 120 767 pacientiem), neskatoties uz kopējo bērnu dzimstības kritumu. Pieaudzis pieprasījums arī pēc Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra pakalpojumiem – pacientu, kuriem nepieciešama neatliekama vai akūta palīdzība, skaits pieaudzis par 44% pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā 8% pieaugums ir tieši 2024. gadā. Lai nodrošinātu bērnu labbūtību ārstēšanās laikā, pacientu skaita pieaugums nozīmē arī maltīšu skaita pieaugumu par 59% piecu gadu laikā. Izrakstīto pacientu skaits pēdējo piecu gadu laikā stacionārā palielinājies par 17.7%, 2024. gadā sasniedzot 15 273, vienlaikus uzrādot arī īsāku uzturēšanās laiku stacionārā. Šīs tendences norāda gan uz pieaugošu veselības problēmu skaitu bērnu vidū, gan arī pieaugošu sabiedrības uzticību Bērnu slimnīcai kā galvenajai bērnu aprūpes institūcijai. Vienlaikus tas apliecina efektīvāku slimnīcas darbību un stigmatizācijas mazināšanos dažādu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
Veikta resursu optimizācija
Neskatoties uz pieaugušo pacientu skaitu, ārstniecības, aprūpes un atbalsta funkciju snieguma rezultātā (gan tehnoloģiju, gan izmeklējumu attīstība, gan procesu uzlabošana) Bērnu slimnīcai izdevies pēdējo piecu gadu laikā samazināt vidējo ārstēšanās ilgumu stacionārā no 5.23 līdz 4.67 dienām (-10.7%). Vidējais gultu skaits stacionārā samazinājies (-7%), savukārt dienas stacionārā aktivitāte nedaudz pieaugusi (+5%).
Efektivitātes uzlabojumi
Bērnu slimnīca 2024. gadā ir saņēmusi vairāk nekā 212 tūkstošus zvanu, veikti būtiski uzlabojumi vizīšu atgādņu sūtīšanai un auto zvanu izmantošanai, lai nodrošinātu atbalstu vecākiem. Lai gan ikdienā dažādu iemeslu dēļ vecāki atsaka savu bērnu vizītes slimnīcā (2024. gadā tās bija 23 000 vizītes), Bērnus slimnīcas komandai ir izdevies aizvietot 71% no vizītēm, nodrošinot iespēju mazināt gaidīšanas laiku citiem bērniem.
Ārstēt, mācīt un iedvesmot arī turpmāk
Paralēli ārstniecības procesa nodrošināšanai, Bērnu slimnīca šo gadu veltīs arī vidēja termiņa stratēģijas definēšanai. Meklēsim īsto ceļa karti mums uzliktās misijas realizēšanai. Definēsim labāko “KĀ,” vienlaikus Bērnu slimnīcas komanda turpinās darbu pie veselības aprūpes un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanas, resursu pārdomātas ieguldīšanas un dažādiem efektivitātes uzlabojumiem. Jāatzīst, ka pediatrijas jomā ar saviem izaicinājumiem neesam vieni. Eiropas pediatrijas veselības joma saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp hronisko slimību izplatību bērnu vidū, piemēram, astmu, dermatītu un aptaukošanos, kas lielā mērā saistīts ar nepietiekamu fizisko aktivitāti un neveselīgu uzturu. Turklāt pediatrijas jomā vērojams inovāciju trūkums, jo jaunas zāles bērniem tiek apstiprinātas vidēji piecus gadus pēc to reģistrācijas pieaugušo indikācijām, un gandrīz puse pediatrisko zāļu tiek lietotas ārpus to sākotnējās indikācijas, radot riskus ārstēšanas kvalitātei. [4]
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Eiropas tērēto līdzekļu apjoms pediatrijas jomai pieaug, pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc tehnoloģiski moderniem medicīniskajiem risinājumiem. Tomēr tikai neliela daļa (1,6%) no pasaules riska kapitāla investīcijām tiek novirzīta pediatrijas projektiem, kas norāda uz nepieciešamību palielināt gan publiskās, gan privātās investīcijas inovācijās, kas saistītas ar bērnu veselības uzlabošanu, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu ārstēšanu. Prognozes liecina, ka Eiropas pediatrijas nozares tirgus vērtība pieaugs no USD 13,58 miljardiem (2023) līdz USD 18,34 miljardiem (2028). [5]
Saglabāt augstākos standartus mūsu bērniem
Nepieciešama stratēģiska plānošana gan Bērnu slimnīcas resursu pārvaldībā, gan valsts līmeņa politikās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu bērnu veselības aprūpi Latvijā. Aprīļa sākumā Bērnu slimnīca kā valsts kapitālsabiedrība pārrunās ar Veselības ministriju kā kapitāldaļu turētāju tās sagatavoto gaidu vēstuli Bērnu slimnīcai nākošajiem gadiem. Saruna norisinājās simboliskā brīdī – šajā dienā – 7. aprīlī – PVO atzīmēja Starptautisko Veselības dienu, kas šogad pasaulē bija veltīta mātes un bērna veselībai.
Šis ir svarīgs brīdis ārstniecības realitātes salāgošanai ar valsts nospraustajām prioritātēm bērnu veselības aprūpē un paredzētajam finansējumam, bet es jau tagad uzsveru, ka Bērnu slimnīcas vēlas saglabāt augstākos standartus pacientu drošības un ārstēšanas kvalitātē, mazinot bērnu mirstības līmeni, veicinot medicīnisko procedūru komplikāciju tālāku mazināšanos un ārstēšanas efektivitāti. Tāpat par prioritāti Bērnu slimnīca uzskata pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, kas aptver gan uzturēšanās laiku slimnīcā, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegumu un jo īpaši gaidīšanas laiku, lai saņemtu dažādu speciālistu konsultācijas. Pacientu un viņu ģimeņu pieredze mums ir ļoti būtiska – gan pateicības, gan sūdzības, gan arī aprūpes un ārstniecības kvalitātes vērtējums, ko izskatām detalizēti un rīkojamies. Vēlamies pilnveidot pieredzi, kas balstīta cieņā un sadarbībā.
Liela loma, pateicoties mūsu unikālajai pieredzei, būs arī metodiskā atbalsta sniegšanai pediatrijā visā Latvijā tieši, un mēs ar atbildību šo lomu uzņemamais. Vēlamies būt zināšanu pārneses centrs, kur jaunie ārsti gūst savu praksi un palīdz tālāk veidot slimnīcu. Esam gatavi mācīties paši un palīdzēt mācīties arī citiem.
Bet pa ceļam uz tālāku nākotni mums ir 2025. gads. Uzskaitīšu svarīgāko šajā gadā.
1. Tiks attīstīta un pilnveidota Neiroloģijas un neiroķirurģijas nodaļa, uzlabojot pacientu privātumu un epidemioloģisko drošību. Plānota Operāciju bloka rekonstrukcija.
2. Turpināsies darbs pie precīzijas medicīnas attīstīšanas – gan diagnostikā, gan pētniecībā. Tas tiks īstenots, pateicoties diviem nozīmīgiem projektiem Bērnu slimnīcas paspārnē ar Nīderlandes un Šveices ekspertu un finansējuma atbalstu.
3. Turpināsim sabiedrības izglītošanu, organizējot informatīvās kampaņas, piemēram, par ēšanas traucējumu atpazīšanu, imunizāciju un bērnu drošību.
4. Turpināsies agrīnās intervences pakalpojumu attīstība bērniem ar attīstības traucējumiem, bet priekšlaicīgi dzimušo dienā novembrī tiks akcentētas jaunas pieejas jaundzimušo intensīvajā terapijā.
Bērnu slimnīcas pasaulē piedzīvo būtiskas pārmaiņas, pielāgojoties mainīgajām veselības aprūpes vajadzībām, tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām pacientu vēlmēm. Pašreizējās tendences bērnu slimnīcu attīstībā liecina par izšķirošu pāreju uz viedo infrastruktūru, uz pacientu orientētu dizainu, darbības inovācijām un holistisku labsajūtu. Šīs tendences ņemsim vērā, veidojot nākošā – 2026.-2030. gada – perioda stratēģiju.
Pacientu apjoma pieaugums un ārstēšanās ilguma samazinājums ir pozitīvi rādītāji, kas apliecina slimnīcas spēju pielāgoties mainīgajām vajadzībām un izaicinājumiem. Man tas ir signāls Bērnu slimnīcas nozīmīgumam Latvijas veselības aprūpes sistēmā un tās spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi arvien lielākam cilvēku lokam. Bērnu veselības prioritizēšana demogrāfijas izaicinājumu kontekstā ir būtiska, un ir svarīgi turpināt stiprināt Bērnu slimnīcu šīs misijas nodrošināšanai.
Paldies ikvienam no vairāk nekā 16 000 atzinības vēstījumu paudējiem, kas 2024. gada laikā izteikuši pateicību slimnīcas personālam par sniegto atbalstu. Esam saņēmuši arī 12 000 vērtējumus par ambulatoro pakalpojumu kvalitāti. Paldies par 6437 aizpildītajām anketām, kas ļauj mums detalizēti vērtēt saņemtos pakalpojumus gan no vecāku, gan arī jauniešu skatu punkta. Paldies 4400 mammām un 375 tētiem, 370 pusaudžiem, kā arī ģimenēm par kopā pildītajiem novērtējumiem. Mūsu pacientu balss nu jau vairākus gadu ir mūsu kvalitātes uzlabošanas kompass.
Valts Ābols, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs
[1] Europe Pediatric Healthcare Market Size & Analysis, 2032
[2] Europe Pediatric Healthcare Market Size & Analysis, 2032
[3] Bērnu skaits Latvijā sarucis līdz 356 tūkstošiem | Oficiālās statistikas portāls
[4] Dzīvi dzimušo un mirušo skaits pēc dzimuma | Oficiālās statistikas portāls